Diemžēl dzīvē tā mēdz gadīties - mēs iemīlam tos cilvēkus, ar kuriem nespējam rast kopīgu valodu. Sākumā viss šķiet lieliski - ir jūtas, kaisle, cerības un pārliecība, ka tieši šis cilvēks ir tas īstais un vienīgais. Taču ar laiku, gribot negribot izpaužas katra cilvēka patiesais raksturs - viņa daba. Tad arī rodas problēmas. Ja cilvēki jau pašā attiecību sākumā nav ieraudzījuši viens otru "patiesajās krāsās", tad viņi ir iemīlējuši pašu fantāzijas veidotu tēlu. Savukārt, ja jau no paša sākuma cenšas cilvēku iepazīt un neizskaistināt viņa raksturu - ar vēsu prātu raudzīties gan uz pozitīvām, gan negatīvām īpašībām - veidojas daudz objektīvāks un realistiskās viedoklis. Tikai tās attiecības, kam pamatā ir kopīgas intereses, kopīgs dzīves redzējums, līdzīgas vērtības un, pats svarīgākais - viens virziens dzīvē - vienīgi tādas attiecības ir noturīgas. Savukārt, ja jūti, ka Tevi nospiež, ka nevari vai pat nedrīskti būt tāda, kāda patiesībā esi - šādas attiecības nespēs izdzīvot, jo kāds nemitīgi būs spiests pakļauties un pielāgoties otram, nesaņemot to pašu atpakaļ. Nedrīkst pazaudēt savu Es, savu būtību. Visdārgākais dzīvē ir tas cilvēks, kurš Tevi ciena un mīl tādu, kāda Tu esi patiesībā, neko netēlojot un necenšoties sevi pārveidot.